Ja mums būtu jāsastāda saraksts, kuru sportistu dāsnums nav izmērāms, tad Novaka Džokoviča vārds noteikti tajā būtu.

Trīsdesmit divu gadu vecā serbu tenisa zvaigzne Novaks Džokovičs 14. jūlijā vinnēja savu piekto Vimbldonas tenisa turnīra kausu un sešpadsmito Grand Slam turnīra uzvaru, uzveicot Rodžeru Federeru iespaidīgā mačā - vēl tikai 3 minūtes un mačs būtu ildzis precīzi piecas stundas (ilgākais fināls Vimbldonas vēsturē).

Droši var apgalvot, ka šis vīrs, kurš dominē pasaules tenisa elitē jau tik ilgi, bija spējis atrast nepieciešamo enerģiju savai pēdējai spalvai pie cepures, pateicoties regulārai Bībeles lasīšanai.

“Vispirms esmu ortodoksāls kristietis, un tikai pēc tam sportists.”

Pasaules pirmais tenisists ir kristietis, un viņš nekautrējas to pateikt publiski. Nav nekas neparasts, redzot Novaku Džokoviču piesaucot Kristu kādas tikšanās laikā vai valkājot krustiņu kaklā, tādā veidā liecinot par savu ticību. Pie reliģiskās pārliecības viņš nonāca vēl pirms visiem 68, tai skaitā 12 Grand Slam turnīru, uzvarētāja tituliem, iegūtiem kopš karjeras sākuma.

“Šis ir vissvarīgākais tituls manā dzīvē, tāpēc ka vispirmām kārtām esmu ortodoksāls kristietis un tikai tad – sportists,” viņš sacīja 2011. gada aprīlī, kad saņēma pirmās pakāpes Sv. Savas ordeni no Serbijas Pareizticīgās Baznīcas patriarha Ireneja rokām, un tas viņam tika piešķirts sevišķā kārtā par sniegto finansiālu atbalstu reliģisko ēku renovācijām un remontiem viņa dzimtajā Serbijā.

Read more ...

Šodien jutu, ka ir jāraksta. Jau agrāk, savā blogā, biju rakstījis, ka arī mums, Latvijā, ir jārēķinās, ka ar katru gadu pieaugs spriedze un nepatika pret Katoļu Baznīcu, kas lēnām pāraugs naida runā, slēptā vai publiskā izsmiešanā, zaimošanā un izolācijā. Ļoti ceru, ka līdz fiziskām vajāšanām nenonāksim. Jau šobrīd daudzās "Rietumu valstīs" tiek demolētas, aizdedzinātas un apķēpātas baznīcas, notiek fiziski uzbrukumi garīdzniekiem un klostermāsām.

Laiks, kad varējām runāt par Baznīcu, kura ir triumfējoša, uzvaroša un dažādās tautās klātesoša ir beidzies, vai arī lēnām beidzas. Mums, kristiešiem, katoļiem, nākotnē ir jārēķinās, ka skaitliski kļūsim mazāki, būs aizvien grūtāk publiski apliecināt savu ticību, tiksim diskriminēti un izolēti. Lēnām atgriežas padomju laiki arī Latvijā. Nesenie uzbrukumi no Valsts Ieņēmuma Dienesta puses to tikai apliecina. Pat drūmajos komunistu laikos čekisti neuzdrošinājās iebrukt dievnamā, brutāli likt pārtraukt Svēto Misi, ieslodzīt kardinālu uz dažām stundām istabā, u.t.t. Protams, tas viss tiek darīts, lai mūs iebiedētu un šāda reakcija sekoja pēc tam, kad Latvijas bīskapi, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, skaidri pauda savu nostāju, saistībā ar morāles, ētikas un tikumības jautājumiem.

Read more ...

2019.gada 04. augustā plkst. 12.00 Daugavpils Dievmātes Romas katoļu draudzē notiks Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāna Buļa vizitācija. Vizitācijas laikā bīskaps Jānis Bulis noturēs Sv. Misi un piešķirs Iestiprināšanas sakramentu.

Aicinam visus Daugavpils ticīgos būt klāt bīskapa vizitācijā, lai saņemtu Dieva žēlastību!

Kopā ar Kristību un Euharistiju Iestiprināšanas sakraments veido kristīgās iniciācijas sakramentu vienību. (…) Iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar Baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku, un tādēļ no viņiem, kā no īstiem Kristus lieciniekiem, tiek stingrāk prasīts izplatīt un aizstāvēt savu ticību ar vārdiem un darbiem.

Kā to pauž pati liturģiskā svinēšana, Iestiprināšanas sakramenta rezultāts ir īpaša Svētā Gara dāvāšana, kā tas notika ar apustuļiem Vasarsvētku dienā.

Read more ...