Dosimies pie Martas un Marijas Lūkasa evaņģēlijā, lai dziļāk izprastu mūsu garīgo dzīvi, kas ik dienas norisinās mūsu sirdī. Tur, kur mēs pavadām visvairāk laika un patērējam visvairāk enerģijas. Starp vienkāršām nodarbēm, lietām, kuras mūs aizrauj, kuras mīlam, pēc kurām ilgojamies, bet arī starp tām, kas mūs nomāc, mums nepatīk, no kurām bēgam. Tā visa vidū – ikdienas putekļos – pulsē mūsu garīgā dzīve.
Garīgā dzīve caurstrāvo visu
Garīgam nav jābūt no citas pasaules, ēteriskam, tādam, kuru pavada eņģeļu dziedāts Hendeļa “Alleluja”. Daudziem garīgums ir kaut kas parasts un ikdienišķs. Vēlamies, lai Jēzus izmēra mūsu ikdienas garīgās dzīves pulsu tāpat, kā to mērīja Martai un Marijai. Ne tikai tad, kad līdzīgi Marijai klusumā sēžam pie Jēzus kājām, ieklausoties Viņā, bet arī tad, kad ar Martu stāvam pie katliem, nemierīgi skrienam šurpu turpu un nevaram paspēt paveikt kārtējos pienākumus. Arī tad, kad nezinām, no kura gala ķerties klāt – tajā visā ir mūsu garīgā dzīve.
Garīgai dzīvei nav mazsvarīgu lietu, tā caurstrāvo visu. Tā attiecas arī uz to, kas ir materiāls, jo bez materiālā uz zemes nevaram dzīvot. Tāda garīgā dzīve būtu neizturama ne tikai mums, bet arī visiem ap mums.
Read more ...