Lielā Gavēņa sākums - Pelnu trešdiena
Vēsturiski Pelnu trešdiena ir pazīstama kā publiskā grēku nožēla, kurai bija īpaša nozīme katehumenātu sagatavošanā, kurus parasti kristīja Lieldienu nakts vigīlijā. Tā iezīmēja vienotu Gavēņa laika sākumu. Kopējs lūgšanas gars, kristiešu atklātība un pievēršanās Kungam, ko sludina Svētie Raksti, simboliski ietver šo pelnu kaisīšanu uz ticīgo galvām, ka mēs pazemībā esam atkarīgi no Dieva Vārda spēka. Ārpus šīm tradīcijām arī Vecajā Derībā ir cieša saistība, turpinājums garīgajam ceļam, kurš ilgst visu Gavēņa laiku, lai pieņemtu un saprastu, ka mūsu miesa, veidota no putekļiem, atgriezīsies zemē kā dzīvs upuris Dievam vienotībā ar Pirmdzimtā Dēla nāvi. Pelnu trešdienai ir liela nozīme tāpat kā visam Gavēņa laikam, kas mūs ieved Jēzus Augšāmcelšanās noslēpumā, ko mēs svinam iekšēji atjaunoti un ar cerību, ka mūsu miesa būs pārveidota. Lieldienu atjaunošanās tiem, kuri tic Jēzum Kristum, sekodami skolotāja piemēram, praktizē gavēni un atturīgu dzīves veidu. Atturēšanās no ēdiena ir kristiešu solidaritātes zīme Svētā Gara darbībai un arī mūsu vienotība ar tiem, kas nabadzībā gaida pēdējo Lieldienu banketu, tāpat atturoties no izklaidēm, transformējot šo laika posmu žēlastībā un pravietiskā pasludinājumā par jaunu pasauli, samierinātu ar Kungu.
