Turpinājums Jēzus un Marijas Dominikāņu māsas misionāres Diānas Jaks OP rakstam "Garīgā dzīve un ikdiena: Marta un Marija".
Četri Svēto Rakstu slāņi
Vārdu nevar iekļaut savas ieceres robežās. Tas vienmēr ir neizdibināms, tādēļ grib, lai mēs pārkāptu savus horizontus un ieietu mīlestības attiecībās, it kā mēs ar Viņu satiktos pirmo reizi. Nelasīsim tekstu, ejot īsāko ceļu – uzreiz meklējot garīgos labumus jeb to pieredzi, ko jau gaidām, it kā mēs lasītu tekstu jau ar gatavām atbildēm. Vārds manī var piepildīt ilgas, kuras man vēl nav zināmas, jo esmu ierobežota radība.
Ir vēl kāds iemesls, kādēļ vārds ir neizdibināms. Es pats esmu šis iemesls! Es ar savu mainīgo garastāvokli, kurā katru reizi lasu vārdu. Vārds pats ir nemainīgs kā debesis, bet es – cilvēks – mainīgs kā smiltis. Ko tas nozīmē? Vienmēr, kad Svētajos Rakstos atveru to pašu tekstu, es to nekad neatveru tādā pašā garastāvoklī, savā pieredzē, pašsajūtā, ilgās. Katru reiz atveru Dieva vārdu citā savas dzīves kontekstā. Jo vairāk mana sirds un prāts ir brīvs, kluss, jo plašāk paveras mans horizonts. Ja manī ir dusmas, greizsirdība, iekāre, skumjas vai mani nospiež tukšuma sajūta, tad droši vien Vārds manī nerunās ar spēku, kas palīdz atvērties Dieva vārdam. Mūsos ir vēl daudz tādu kaktu, kurus neapzināmies un kas traucē būt atvērtiem Dieva vārdam. Bet visus šos kaktiņus zina Vārds, jo Viņš zina mūsu sirds nodomus. Tā mūsos ir “misijas zeme”, kurā Evaņģēlijs vēl nav zināms, jo tur nedomājam evaņģēliski.
Bet kādā veidā lasīt Dieva vārdu, ja neesam Bībeles pētnieki un lietpratēji? Vispirms ļoti svarīgi ir atcerēties, ka darbs ar tekstu ir cieši saistīts ar darbu ar sevi. Kad meditējam vārdu, tas izpēta patiesību par mums. Kad aizslēdzam savu sirdi Dieva vārdam, tad aizslēdzam to arī patiesībai par sevi.
Подробнее...