Virgen de guadalupeДева Мария Гваделупская — образ Богородицы, наиболее почитаемая и наиболее посещаемая святыня Латинской Америки. Ежегодно поклониться образу Богородицы приходит около 14 миллионов человек. По местным верованиям прийти надо пешком, причем последние 100 метров с молитвой и на коленях. С 9 по 12 декабря, когда вся Мексика празднует День Святой Девы Марии, происходит основной наплыв верующих.

По преданию, Дева Мария остановила смертоносную эпидемию в Мехико, свирепствовавшую в 1736-1737 годах. В связи с чем, 27 апреля 1737 года Папа Римский Климент ХІІ объявил Деву Марию Гваделупскую покровительницей Мехико. 25 мая 1754 года Папа Бенедикт XIV провозгласил Марию Гваделупскую покровительницей и защитницей Новой Испании. 24 августа 1910г Пий Х объявил её покровительницей всей Латинской Америки. 16 июля 1935 г Пий ХІ провозгласил Деву Марию Гваделупскую покровительницей Филиппин. 22 января 1999 года Папа Иван Павел ІІ провозгласил её Святой Покровительницей всех людей Америки и Звездой евангелизации. Дева Мария Гваделупская является покровительницей и защитницей нерожденных детей. В связи с чем её образ часто используют сторонники движения за запрещение абортов.

Образ Девы Марии Гваделупской оказался крайне привлекательным не только для верующих и духовенства, но и для ученых различных специальностей. Первое тщательное научное исследование Образа было проведено в 1666 (!) году. Исследование проводилось художниками, медиками, историками ацтекской культуры. Собирались воспоминания и свидетельства старейших жителей Мехико и его окрестностей. В 1751-1752 годах образ Девы Марии Гваделупской изучался комиссией художников под руководством знаменитого Мигеля Кабреры, которая в результате издала книгу-отчет «Американское диво»(1756). Но самые удивительные открытия последовали в ХХ веке, особенно после появления компьютеров и цифровых методов обработки информации. Ученым слово мы еще предоставим, а сейчас перескажем легенду.

mvlasovs

Sestdien, 16.maijā, plkst. 11.00 notiks jaunā priestera M.Vlasova ordinācija.

  • Priestera ordinācijas Dievkalpojuma tiešraide no Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles
  • Jelgavas diecēzes diakona M.Vlasova ordinācija (foto)

 

 

Joan of Arc1920. gada 16. maijā pāvests Bendikts XV izdeva bullu Divina Disponente, kura veltīta šim notikumam un kuras izklāsts seko.

Pateicoties dievišķajai laipnībai, pēc šausmīgā (Pirmā pasaules) kara izraisītajiem daudzajiem ļaunumiem ilgākā laika posmā Dieva taisnība un žēlsirdība ar Orleānas jaunavas [Žannas d’Arkas] aizbildniecību paudusi cilvēku priekšā brīnumus viņas nevainībā, ticībā, svētumā un paklausībā Dieva nodomiem. Šādi viņa pati varēja saņemt atbalstu dzīvē līdz savai nežēlīgai un netaisnīgai nāvei. Tāpēc ļoti atbilstoši Žannu d’Arku pieskaitīt svētajiem, jo no viņas piemēra visi kristieši var mācīties paklausību Dieva nodomiem un var no viņas gūt žēlastību mainīties, lai sasniegtu dzīvi debesīs.

Raksta turpinājums šeit.

 

Parpublicēts no www.katolis lv

Foto: www.lv.wikipedia.org

 

maxresdefault
Latvijas Bīskapu konference pateicas visiem, kas šajā ārkārtējā situācijā atbildīgi rīkojās ievērojot noteiktos ierobežojumus, kā arī tiem, kas atbalstīja draudžu baznīcas ar savu kalpojumu un ziedojumu.

Ministru kabinets 2020. gada 7. maija sēdē pieņēma grozījumus ārkārtējās situācijas laikam, kas tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Latvijas Bīskapu konference informē ticīgos, ka ar 2020. gada 13. maiju ir atļauts pulcēties uz reliģiskajiem pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā, ievērojot minētās prasības:

1. Kārtējā (tas ir tā, kas ir saskaņā ar pirmskrīzes ierasto dievkalpojumu kārtību) Sv. Mise var notikt ar ticīgo piedalīšanos ievērojot 2 m distancēšanos.

2. Baznīcā jābūt noorganizētiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un regulāri jādezinficē virsmas. Arī garīdzniekiem un kalpotājiem jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Draudžu vadībai ir jānodrošina, lai nenotiktu drūzmēšanās nedz pie ieejas, nedz dievkalpojuma laikā.

3. Attiecībā uz kristībām, laulībām, bērēm un kapusvētkiem ir saistošs ierobežojums: ne vairāk kā 25 cilvēki un 2 m distance.

4. Latvijas diecēžu bīskapi atgādina, ka pat ja katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, no šī brīža dievkalpojumu apmeklēšana ir kļuvusi iespējama. Un tie, kuri aizvien jūtas nedroši par savu veselību saistībā ar vīrusu COVID-19, paliekot mājās var justies brīvi savā sirdsapziņā. Tiešraides no dievkalpojumiem notiks vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Aizvien turpināsim lūgties arī mājās, uzturot saikni ar savām draudzēm un tās atbalstot. Mēs piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas - Slimnieku veselības un Māras Zemes karalienes palīdzību. Lai Dievs caur viņas aizbildniecību palīdz gan mūsu zemē, gan visā pasaulē uzveikt bīstamo slimību, šai pārbaudījumu laikā atjaunoties garīgi un nest Debesu Valstības cienīgus augļus.

 

Latvijas Bīskapu konference

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

 

Catherine of Siena

Sv. Katrīna no. Sjēnas, jaunava,
Baznīcas doktore un Eiropas aizbildne
(29.aprīlis, piemiņas diena)

Māsa Marija Magdalēna Dortelmane OP, tēvs Meinholds Lorums OP

Māsa Marija Magdalēna Dortelmane OP (1950), kopš 1982. gada kontemplatīvā dominikāniete Klauzenes Sāpju Dievmātes klosterī Vācijā, šobrīd pilda noviču audzinātājas pienākumus.

Tēvs Meinholds Lorums OP (1935-2001), 1959. gadā iestājies dominikāņu ordenī, 1965. gadā iesvētīts par priesteri, kalpojis kā dominikāņu ordeņa vēstures un garīguma pasniedzējs, sprediķotājs un rekolekciju vadītājs.

Ar šo biogrāfiju autori vēlas pietuvināt sv. Katrīnas dzīvi un garīgo pieredzi. Tā kā vienīgi pašas svētās raksti atklāj pilnīgas atziņas dziļumus, tad autoru nolūks ir sniegt tikai pirmo iespaidu, lai modinātu interesi un pamudinātu uz personīgām studijām. Tam ir pievienojami vēl citi svarīgi avoti: Raimonda no Kapujas Legenda maior, Tomasa no Sjēnas Legenda minor un Suplementum, kā arī kanonizācijas procesa akti no Kastello, kura rezultātā Katrīna tika pasludināta par svēto.

Marija, žēlsirdības Māte
No poļu val. tulkojis Oskars Jablonskis OP

Marija zelsird Mate

Žēlsirdība ir “Radītāja un Pestītāja visvairāk apbrīnas vērtā īpašība” – rakstīja Jānis Pāvils II, savā brīnišķīgajā enciklikā “Dives in misericordia” (13), bet neviens virs zemes nepārdzīvoja to radikālāk un intensīvāk kā Vissvētākā Jaunava Marija.
Vecā derība, lietojot šo tik “mātišķīgo” jēdzienu, vienmēr atsaucās uz Dieva maigo mīlestību, uz radību, bet nekad neuzdrošinājās cilvēkam piešķirt “Dieva žēlsirdību”. Viss radikāli mainījās līdz ar Dieva iemiesošanos, kad Dieva žēlsirdība uz cilvēku atklājās tajā, ka Dievs cilvēkam ļauj kļūt par Viņa Māti un izjust fiziskās, iekšējās maigās, “žēlsirdīgās” jūtas. Tas nebūtu iespējams, ja Dievs kopš mūžības pats sevī nebūtu Dēls. Dievs nevarētu virs zemes saņemt šo mātišķīgo žēlsirdību, ja no mūžības nepastāvētu Dieva Persona, kas ir Dēls. Tādā veidā Kristus dzimšanas ikonā Māte var – kas ir neiedomājami – samīļot Dieva Dēlu, kurš tapa par Cilvēka Dēlu. Ikona kļuva par “no mūžiem apslēptu noslēpumu” (Rom 16,25). Lūk, žēlsirdībā bagātais Tēvs sūtīja savu Dēlu pie radības, kas caur Viņu un Viņā ir radīta. Bullā “Misericordiae vultus” pāvests Francisks rakstīja: “Izvēlēta būt Dieva Dēla Māte, Marija bija no mūžiem Tēva mīlestības sagatavota, lai būtu derības šķirsts starp Dievu un cilvēkiem. Tā glabāja savā sirdī dievišķo žēlsirdību pilnīgā vienotībā ar savu Dēlu Jēzu.” (24)

miniatiura 11

Георгий, прозванный Победоносцем (известен также как Георгий Каппадокийский или Георгий Лиддский) – весьма популярный в традиционном благочестии святой, мученик, принявший смерть за Христа во время гонений императора Диоклетиана в 303 или 304 году.

Foma

Šodien dzirdētie lasījumi, mūs aizved pie notikumiem, kas norisinās ļoti ātri pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās. Tie mūs iepazīstina ar to, kas notiek mācekļu kopienā, kopš Jēzus vairs nav klātesošs. Ikreiz lasot Jāņa evaņģēliju, lūgsim žēlastību saprast, ko Dievs mums vēlās pateikt, pasniedzot šo Jāņa mācību. Atcerēsimies, ka viss, ko mēs saņemam Atklāsmē no Dieva, domāts tam, lai mēs varam aizvien lielākā mērā ņemt dalību Dieva dzīvē. Tāpēc pakavēsimies pie dzīvā Dieva Vārds.
Ievadā paraudzīsimies uz apstākļiem – gan iekšējiem, gan ārējiem, kādos atrodas apustuļu kopiena. Tātad, Apustuļi ir nobijušies, viņi ir aizvadījuši traģisku nedēļu – kopš svinīgās ienākšanas Jeruzalemē, kad viss izskatījās tik daudzsološi, ar Pashas maltīti, kas viņus vēl vairāk vienoja, līdz Jūdas nodevībai, kad lietas ieņem citu notikumu gaitu un savu kulmināciju sasniedz personas, uz kuru cer, ka viņš ir Mesija, Dieva Dēls, nāvē. Visi cer, ka Jēzus ir tas, kas viņus atbrīvos. Jautājums: no kā? No romiešiem? No vardarbības un apspiešanas? Īsti nav skaidrs, bet Jēzus taču vienmēr bija atklāts un par savu misiju runāja skaidri. Bet tik un tā klausītāji viņu pārprasta un paši pielāgoja Jēzus vārdus savām ilgām un cilvēciskajai izpratnei.
Apustuļi dreb bailēs par savu dzīvību, ja gadījumā viņi tiek pieskaitīti Jēzus sekotājiem un notiesāti par to. Viņi, šī vīra vārdam paklausot, atstāja visu, un ko lai dara tagad, kad viņa nav? Bet tomēr izskan ziņa, ka viņš ir dzīvs! Kā tas var būt, ja daži no viņiem bija liecinieki tam, ka Jēzus miesas tiek guldītas kapā? Bet neskatoties uz to apgalvo, ka Jēzus ir dzīvs, jo kaps ir tukšs. Vai tik ne viņi paši tiek vainoti šādā sabotāžā? Jānis šos apstākļus raksturo vienā frāzē, kas izsaka visu: „bailēs no jūdiem, viņi atradās aiz aizslēgtām durvīm”. Bailēs no tā, ko viņu pašu ļaudis var tiem nodarīt.

93409437 1256988484511876 3772233771365957632 o

Otrā svētdiena pēc Lieldienām ir īpaša un ļoti svarīga, jo 2000. gada 5. maijā Vatikāns ar oficiālu dokumentu pasludināja to par Dieva žēlsirdības svētdienu. Kas ir Dieva žēlsirdība? Svētais Jānis Pāvils II to nosauca par "mīlestības atklāsmi".

Pāvests Francisks vienā no savām uzrunām, ko veltīja Dieva žēlsirdībai, uzsvēra: "Žēlsirdība palīdz saprast, ka vardarbībai, apvainojumiem un atriebībai nav nekādas jēgas. To pirmais upuris ir tas, kurš dzīvo ar šīm jūtām, jo aizmirst par savu cieņu. Žēlsirdība atver arī mūsu sirds durvis un palīdz apliecināt savu tuvumu visiem, it sevišķi vientuļiem un sabiedrības atstumtajiem. Tā palīdz mums apzināties, ka esam brāļi un viena Tēva bērni. Žēlsirdība palīdz mums ieraudzīt tos, kuriem ir vajadzīga palīdzība, vajadzīgs mierinājums, uzmundrinošs vārds un smaids. Žēlsirdība iekvēlina sirdis un dara mūs jūtīgus pret savu brāļu un māsu vajadzībām, palīdzot dalīties ar viņiem priekos un bēdās. Citiem vārdiem runājot, žēlsirdība mudina visus kļūt par taisnīguma, vienotības un miera līdzekļiem. Nekad neaizmirsīsim, ka žēlsirdībai ir būtiska nozīme ticības dzīvē, un tā ir konkrēts veids, caur kuru apliecinām pasaulei, ka Jēzus ir augšāmcēlies," – sacīja pāvests.

Pārpublicēts no www.vaticannews.va

Strona 33 z 67

LV RU PL EN