Jānis Marija Vianejs ir dzimis 1786. gada 8. maijā, Lionas diecēzē trūcīgā, taču dziļi ticīgā zemnieku ģimenē. Reliģijai Francijā tie bija visai grūti laiki. Kulta aktivitātes tobrīd bija aizliegtas, tādēļ pirmo Komūniju Jānis saņēma slepenībā. Pamazām viņa sirdī uzplauka vēlēšanās kļūt par priesteri un, neraugoties uz to, ka lasīja un rakstīja ar pūlēm, viņš tika stādīts priekšā kā kandidāts. Dēļ grūtībām latīņu valodas apguvē Jāni vairākkārtīgi no semināra izslēdza. Abats Ballejs uzņēmās sekot līdzi viņa mācībām un arī pēc1815. gada, kad Jānis Marija tika ordinēts par priesteri, viņš sadarbību ar savu skolotāju turpināja. Kad Abats Ballejs1817. gadā nomira, Jāni nozīmēja par maza – Arsendombes ciematiņa kapelānu. Tanī atradās aptuveni 40 mājas ar 270 iedzīvotājiem. Tur tad arī Jāņa Marijas svētums uzplauka.
Priesteris spēja saskatīt kādā nabadzībā dzīvo draudzes locekļi, un nojauta kādu postu tas var nest. Jāņa acīs liela nozīme bija katras atsevišķas dvēseles bagātībai: vajadzēja vien sirdi atkausēt ar Dieva mīlestību un Arsa atgūtu savu kristīgo seju. Viņa sprediķu pamatā bija lūgšana un grēku nožēla. Jānis Marija izveidoja Providences skolu, kurā uzņēma un apmācīja amatā daudzas meitenes, arī Rožukroņa brālību sievietēm un Vissvētākā Sakramenta Brālību vīriešiem. Tādējādi visi tika iesaistīti kulta un žēlsirdības aktivitātēs.
Pamazām draudzes stāvoklis izmainījās un tās vadītāja slava Arsai piesaistīja neskaitāmus ticīgos.
Kaut Jāņa Marijas pastorālā darbība nesa daudz augļu, pazemīgo prāvestu nomāca pārspīlēta sava vājuma apziņa un nedrošība par paša pestīšanu. Bieži viņš izjuta arī bailes par sātana klātbūtni. Vairākkārtīgi Jānis Marija no Arsas mēģināja bēgt, taču tauta un bīskaps viņu vēlējās redzēt tajā biktskrēslā un tajā kancelē, no kuras priesteris sludināja Dieva mīlestību visiem.
Arsas bīskaps mira 1859. gada 4. augustā. Pāvests Pijs XI 1925. gadā Jāni Mariju Vianeju kanonizēja un pasludināja par prāvestu aizbildni.
Svētais Pēteris Juliāns Eimards (Pierre-Julien Eymard), Vissvētā Sakramenta Priesteru kongregācijas dibinātājs, ir rakstījis: „Es nebūt nerūpējos par ikdienišķo maizi. Lai Karalis rūpējas par saviem kareivjiem. Mūsu vislielākās rūpes ir sniegt Viņam pienācīgu mājvietu, sniegt Viņam tabernākulu, altāri, izdaiļojumus... Viņam lai veltām visu, kas mums pieder: Euharistiskais Karalis ir tā visa cienīgs”. Kas gan ir šis svētais?
Asīze ir ievērojama ar to, ka tajā ir dzimis franciskāņu ordeņa aizsācējs sv. Francisks, kā arī sv. Klāra. Galvenais pilsētas apskates objekts ir Eņģeļu Sv. Marijas bazilika, kurā atrodas cita maza baznīciņa – Porciunkula, kur meklējami franciskāņu ordeņa pirmsākumi.
Aglona, kas atrodas 250 km attālumā no Rīgas, ir starptautiska mēroga svētvieta, kurā katru gadu uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15. augustā ierodas tūkstošiem svētceļnieku.
