Šajā Lieldienu svētdienā mēs pieminam Kristu kā Labo Ganu – šo tradīciju Baznīcā uzsāka pāvests Pāvils VI 1963. gadā. Šodien visa Baznīca lūdzas par aicinājumiem uz priesterību.
Mūsdienās daudzās zemēs ir jūtams aicinājumu trūkums. Ir daudzas diecēzes, kurās jau ilgu laiku nav iesvētīts neviens priesteris. Starp ticīgajiem un pat starp priesteriem rodas jautājums: vai tiešām aicinājumi Baznīcā izsīks? Cilvēciski, vērojot notiekošo, varētu domāt, ka mazinās alkas pēc Dieva un Baznīcas dzīve zaudē savu dedzību.
Tas nav nejauši, ka Labā Gana svētdienu svinam tieši Lieldienu laikā. Kristus augšāmcelšanās ir kā droša zīme tam, ka Dievs ir dzīvs, un tam, ka Viņš vienmēr paliks ar mums. Dievs pats izveidoja savu Baznīcu, un Viņš arī nepārstās aicināt tajā strādniekus.
Dievs aicina, taču tie aizvien būs paši uzrunātie jaunieši, kas šo aicinājumu pieņems vai noraidīs.
Protams, varētu iebilst, sakot: “Ja es skaidri zinātu, kurp Dievs mani ved, es droši ietu, bet diemžēl es to skaidri neredzu.” Daļa cilvēku atrod savu aicinājumu jau tad, kad vērīgi ieklausās savā sirds balsī un pareizi novērtē savas spējas. Taču daudzi arī pēc izdarītās izvēles aizvien jūtas nedroši. Nedrošības iemesls vispirms ir jāmeklē tajā, ka trūkst ticības un paļāvības uz Dievu. Mēs gribam zināt visu daudzus gadus uz priekšu, mēs prasām no Dieva tādas garantijas, kādas Viņš nav paredzējis mums dot. Dievs ir Labais Gans. Tas ir Viņš, kas mūs vada. Ja avs zinātu, kurp gans viņu vēlas vest, tā nesekotu gana pēdās, bet aizsteigtos tam pa priekšu, bet tad nesaprātīgo avi varētu saplosīt plēsīgi zvēri vai laupītāji.
Žēlsirdīgā Jēzus svētglezna. Tās tēlu māsa Faustīna redzēja vīzijā 1931. gada 22. februārī klostera cellē Plockā. "Vakarā, esot cellē," viņa raksta Dienasgrāmatā, "es ieraudzīju Jēzu Kristu, tērptu baltās drānās. Vienu roku Viņš bija pacēlis svētīšanai, bet otra pieskārās pie apģērba uz krūtīm. No apģērba uz krūtīm izplūda divi plaši stari: viens – sarkans, otrs – zilgans.(…) Nedaudz vēlāk Jēzus man teica: Uzglezno šo tēlu, ko tu redzi, un pieliec uzrakstu "Jēzu, es Tev uzticos."(Dienasgr. 47). Es vēlos, lai glezna (…) tiktu svinīgi iesvētīta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai ir jākļūst par Dieva Žēlsirdības svētkiem (Dienasgr.49).
Euharistija katehismā ir aprakstīta kā mūsu ticības "avots un virsotne". Atrast laiku iešanai uz adorāciju var būt sarežģīti. "Bet ja to izdodas paveikt, tad apņemšanās ar atvērtu sirdi regulāri piedalīties adorācijā var sniegt pārsteidzošus rezultātus," tā par savu pieredzi saka 25 gadus vecā Rut Beikere no Anglijas.
Вот уже на протяжении почти полутора тысяч лет Церковь 25 марта совершает празднование в честь Воплощения Сына Божия, как и в честь призвания Владычицы нашей Богородицы, познавшей через ангела Божию волю относительно Себя Самой. Благодаря Ее fiat («да будет») свершилось дело нашего Искупления.
