Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.

1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.

Подробнее...

Pāvests Francisks šodien, 6. augustā, par apustulisko nunciju Latvijā un Igaunijā nominēja Sarsenterum diecēzes (Bosnija un Hercegovina) titulāro arhibīskapu Petaru Antunu Rajiču (Petar Antun Rajič). Jūnijā P. Rajiču nominēja par apustulisko nunciju Lietuvā. Kopš 2015. gada jūnija P. Rajičs pildīja apustuliskā nuncija pienākumus Angolā, kā arī Santomē un Prinsipi.

P. Rajičs ir dzimis 1959. gada 12. jūnijā Toronto, Kanādā, horvātu ģimenē, kura bija ieceļojusi no Bosnijas un Hercegovinas.

P. Rajičs Toronto Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu mākslās, pēc tam studēja teoloģiju un filozofiju Bosnijā un Hercogovinā, bet 1987. gadā kļuva par priesteri. Savukārt doktorantūras studijas kanoniskajās tiesībās viņš turpināja un pabeidza Romā.

P. Rajičs ir bijis apustuliskais nuncijs Kuveitā, Jemenā, Bahreinā, Katarā, Apvienoto Arābu Emirātos un apustuliskais delegāts Arābu pussalā. Laikā no 1996. līdz 1998. gadam viņš bija Apustuliskās nunciatūras Lietuvā sekretārs.

Arhibīskaps Rajičs runā angļu, horvātu, franču un itāļu valodā, kā arī nedaudz portugāļu valodā.

No 2014. gada martam līdz šī gada pavasarim apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs bija Pedro Lopess Kintana.

LRKB IC; Foto: ANGOP

Kas ir svētceļojums?

Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Kādi ir svētceļošanas veidi?

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē, svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas, Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī kārtības noteikumi, kuri ir jārespektē.

Подробнее...

Šogad Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta katehēzes moto ir “Jaunība nav vienkārši laika posms; tā ir dvēseles stāvoklis”. (Christus Vivit 34). Katehēzes iedvesmas avots ir pāvesta Franciska pēcsinodālā eksortācija “Kristus ir dzīvs” (Christus Vivit) (25.03.2019.), kas veltīta jauniešiem un visai Dieva tautai. Dokumentā pāvests runā par jauniešiem un viņu vietu Baznīcā, kā arī par vecāko paaudzi, kas ir aicināta būt līdzās jaunajiem cilvēkiem, tos iedrošinot pieņemt izaicinājumus, nebaidoties kļūdīties. Valoda, kuru jaunieši saprot, ir valoda, kas izstaro dzīvi un ir par un ar jauniešiem. Tādējādi auglīgas un savstarpējas cieņas caurstrāvotas starppaaudžu attiecības un sadarbība nemitīgi Baznīcu uztur jaunu. Pāvests piebilst, ka plaisa starp paaudzēm nekad nav devusi, un nedos labumu pasaulei. Tāpēc viņš atgādina, cik svarīgi būt attiecībās ar vecāko paaudzi, lai gūtu gudrību un labumu no viņu pieredzes.

Подробнее...