Svētais Meinards (?-1196)
„Zēgebergas klosterī bija kāds cienījamas dzīves un godājama sirmuma vīrs, Svētā Augustīna ordeņa priesteris. Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi apmeklēt Līvzemi,” tā par Latvijas pirmo apustuli Meinardu hronikās raksta Indriķis.
Meinards bija Augustīniešu ordeņa mūks, Zēgebergas abatijas klostera kanoniķis Holšteinā. Meinards līvu zemē ieradās kopā ar vācu tirgotājiem, lai pildītu priestera pienākumus tirdzniecības punktos Daugavas lejtecē. Spriežot pēc Indriķa apraksta, Meinardam, uzsākot Līvzemes misiju, bija ap 50 gadiem. Vēsturnieki vairās nosaukt precīzu Meinarda dzimšanas gadu, bet tas visticamāk meklējams ap 1130. gadu. Nav zināma arī Meinarda izcelsme.
Ļoti ticams, ka jaunais mūks tikās ar lielo slāvu misionāru svēto Vicelīnu, kurš bija Zēgebergas klostera dibinātājs un nomira 1152. gada 17. maijā. Svētais Vicelīns izcēlās ar savu misionāra aicinājuma patiesīgumu un dziļu dievbijību, ko nespēja sagraut pat lielas grūtības un briesmas, kas bija jāpārdzīvo karu un nemieru laikā. Nelietodams ieročus un varas līdzekļus, viņš pacietīgi un miermīlīgi darbojās, nesdams kristīgās ticības patiesības obodrītu tautai. Meinardam bija iespēja izvēlēties izcilo svētā Vicelīna personību par savas dzīves un misionāra darbības paraugu. Šo iespējamību apliecina Meinarda dzīves gājums.
1. Svētā Klāra no Asīzes bija sekotāja sv. Franciskam un dibināja nabadzīgo māsu vai klarišu ordeni, kuram pašlaik dažādajos atzarojumos visā pasaulē ir ap 900 klosteru. Sv. Klāra mudina visus daudz dziļāk izprast savu aicinājumu, kas ir Dieva dota dāvana augļu nešanai. Par to viņa rakstīja savā Testamentā: "Starp citām dāvanām, kuras esam saņēmušas un ikdienas saņemam no mūsu Labvēļa, žēlsirdības Tēva, un par kurām mums visdziļāk jāpateicas Viņam, atrodas mūsu aicinājums. Viņam pienākas mūsu pateicība vēl jo vairāk tāpēc, ka šis aicinājums pilnīgāks un izcilāks. Tāpēc apustulis piekodina: "Iepazīsti savu aicinājumu’ " (2 - 4).