Eņģelis Gabriēls, pasludinādams Marijai, ka viņa kļūst par Pestītāja Māti, pateica viņai, ka viņas māsīca Elizabete, ko uzskatīja par neauglīgu, ir mātes cerībās. Šajā dienā Baznīcā tiek godināta Vissvētākā Jaunava Marija, kas steigšus devās pie savas māsīcas Elizabetes, Jāņa Kristītāja mātes. Marija steidzās pie Elizabetes, lai atklātu viņai vēsti par gaidāmo Pestītāja dzimšanu. Abām satiekoties, Svētais Gars piepildīja Mariju un viņa slavēja Dievu, dziedot skaisto slavas dziesmu Magnificat.
Šo svētku pirmsākumi meklējami Spānijā, laikā, kad tika nogalināti daudzi priesteri. Vietējais bīskaps, Kristus Priestera Oblāšu māsu kopienas, kuru aicinājums ir lūgties par priesteriem un jauniem aicinājumiem uz priesterību, pamatlicējs, lūdza pāvestu Piju XII iedibināt patronālos Kristus Priestera svētkus. Pāvests to izdarīja 1952. gadā un kopš tā laika svētki spāniski runājošās zemēs tika svinēti ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem.
No 2009. gada jūnija līdz 2010. gada jūnijam Baznīcā tika svinēts Priesterībai veltīts gads, pēc kura pāvests Benedikts XVI paziņoja par svētku iedibināšanu, lai atgādinātu par nepieciešamību lūgties par priesteriem un jauniem aicinājumiem uz priesterību. Pirmo reizi šie svētki tika svinēti visā Baznīcā 2013. gadā. Tika saglabāta tradīcija šos svētkus svinēt ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem un nedēļu pirms Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētkiem, lai uzsvērtu priesterības un Euharistijas ciešo saikni.
Šie svētki ir aicinājums lūgties par priesteriem, lai tie būtu kā Jēzus.
Pārpublicēts no www.katolis.lv
Litānijā Dievmātei mēs Mariju uzrunājam: „Visgudrākā Jaunava - lūdz par mums!” Pasludināšanas aina īpašā veidā atklāj, cik liela ir Viņas gudrība, prātīgums, apķērība. Erceņģelim Gabrielam viņa uzdod prātīgu jautājumu: „Kā tas notiks, jo es vīra nepazīstu?”(Lk. 1, 34).
Kas ir gudrība, prātīgums? Gudrība ir prāta spēja, pateicoties kurai cilvēks, pazinis tiekšanās cienīgu mērķi, spēj paredzēt visus apstākļus un izvēlēties vislabākos līdzekļus šī mērķa sasniegšanai. Tātad gudrs un prātīgs ir tas, kurš ne tikai pieņem prātīgus lēmumus, bet vispirms tas, kurš savā rīcībā vadās pēc saprātīga lēmuma. Gudrība ir praktisks tikums. Tā pasargā cilvēku no ļaunuma un viņa rīcību vada uz labu. Kristīgais gudrības tikums ir Dieva dāvana, kura apgaismo prātu, lai vienmēr izvēlētos vislabākos līdzekļus pēdējā mērķa sasniegšanai un lai cilvēka rīcību pakārtotu šim mērķim.
Priesteru uzdevums ir palīdzēt attīstīt visu kristiešu Kristības žēlastību. Tas ir viens no līdzekļiem, ar kuru Kristus nemitīgi ceļ un vada savu Baznīcu. Tie, kuri saņem Priesterības sakramentu, tiek ordinēti (iesvētīti) Baznīcas ganīšanai ar Dieva Vārdu un žēlastību Kristus vārdā (sal. KBK 1535, 1545).
Priesterība jeb Ordinācija ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kas dod varu upurēt Svēto Misi, piešķirt Svētos sakramentus un mācīt ticības un tikumības lietās.
Šo sakramentu var piešķirt tikai bīskaps. Tā būtiskais rits ir roku uzlikšana kopā konsekrācijas lūgšanu.
Priesteriskais paaicinājums nāk no Dieva. “Neviens nedrīkst šo godu piesavināties, vienīgi tas, kas Dieva aicināts kā Ārons” (Ebr 5,4). Tam, kas domā, ka ir atpazinis zīmes, kas liecina par Dieva aicinājumu, šī vēlme jāuztic Baznīcas vadībai, kam pienākas atbildība sagatavot (šim nolūkam paredzētās mācību iestādēs) un tiesības aicināt kādu saņemt šo sakramentu. Kā Kristus izvēlējās sev mācekļus un apustuļus, tā arī tagad Baznīcas vadība izvēlas, kurus ordinēt par priesteriem vai bīskapiem.
Par priesteriem tiek ordinēti vīrieši, kuri ir neprecēti un vēlas saglabāt celibātu (sevi nedalīti veltīt Kungam) debesu valstības dēļ (sal. Mt 19,12).
Šis gads ir veltīts svētajam Jāzepam. Tāpēc kustība “Pro Sanctitate” piedāvā šogad izdzīvot Svētā Gara novennu svētā Jāzepa ēnā. Kontemplējot svētā Jāzepa dzīvi, redzam, ka viņš bija uzticīgs Svētajam Garam, tāpēc kustība aicina, izmantojot pāvesta Franciska tekstus, meditēt klusumā katru dienu par Svētā Gara dāvanām un augļiem, kā arī pārdomāt, kā šīs dāvanas un augļus izdzīvoja svētais Jāzeps. Lai Svētais Gars mājo mūsu dzīvē un lai svētais Jāzeps kļūst mums par paraugu, kā klausīties Svētajā Garā un negrēkot pret to!
Novennas laikā no 14. maija līdz 22. maijam katru rītu pl. 8.30 novenna varēs lūgties kopā ar kustību “Pro Sanctitate”, jo lūgšana izskanēs kustības Facebook kontā.
Для человека, созданного по образу и подобию Божию, очень важна цель и мотивация для достижения этой цели. Наша цель очень чёткая — достигнуть Неба. Одним из наиболее эффективных средств достижения вечного спасения является молитва. Молитву можно назвать ключом к спасению. Молитва для жизни нашей души — то же, что кислород для наших лёгких. Вот почему святой Августин утверждал: «Кто молится хорошо, тот живёт хорошо. Кто живёт хорошо, умирает хорошо. А кто умирает хорошо, у того всё хорошо».
Также мы имеем могущественную заступницу перед престолом Господа, которая помогает нам достигнуть Неба и мотивирует нас сосредоточить наши усилия на Боге и только на Нём — это, конечно, Пресвятая Дева Мария.
Itāļu priesteris Sante Babolins (Sante Babolin) saka, ka aiz vairākiem nesenajiem uzbrukumiem Jaunavai Marijai dažādās pasaules vietās stāv sātans, atzīmējot, ka viņa ir spēcīga aizstāve eksorcisma rituālu laikā.
“Pēc manas pieredzes – līdz šim esmu veicis 2300 eksorcismu – varu teikt, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas piesaukšana bieži izraisa zīmīgas reakcijas personā, kurai tiek veikts eksorcisms,” viņš pastāstīja Meksikas nedēļas izdevumam Desde la Fe.
Pr. Babolins, kurš ir pasniedzējs arī Gregora universitātē Romā, sacīja, ka “saskaroties ar neveiksmi uzbrukumos neticīgajiem, tagad, lai apvainotu un sašķeltu katoļu ļaudis, tiek uzbrukts Jaunavai Marijai, kuru sātans ienīst.”
DAUGAVPILS DIEVMĀTES DRAUDZE
SVĒTDIENU UN SVĒTKU DIENU
DIEVKALPOJUMU KĀRTĪBA MAIJĀ
| Maijā katru darbadienas vakaru 17.30 Rožukronis un litānija Dievmātes godam. | ||||
| 01. maijs, sestdiena | Sv. Jāzeps-strādnieks, mēneša I sestdiena |
|||
| Maija dievkalpojumu sākums | ||||
| 07.00 | Sv. Mise | latviski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 |
Litānija sv. Jāzepa godam, sv. Mise, pie Lurdas Dievmātes altāra | poliski | ||
| 02. maijs, svētdiena | Lieldienu V svētdiena | |||
| 08.30 | Sv. Mise | latviski | ||
| 09.30 | Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs | poliski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 12.00 | sv. Mise par tautu, Jēzus Sirds dievkalpojums | latviski | ||
| 15.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | krieviski | ||
| 16.00 | Sv. Mise | krieviski | ||
| 17.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, Depozīcija | poliski | ||
| 03. maijs, pirmdiena | Sv. apustuļi Filips un Jēkabs, svētki | |||
| 07.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 09. maijs, svētdiena | Lieldienu VI svētdiena, Mātes diena |
|||
| 08.30 | Sv. Mise | latviski | ||
| 09.30 | Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs | poliski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 12.00 | Sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 15.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | krieviski | ||
| 16.00 | Sv. Mise | krieviski | ||
| 17.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | sv. Mise, Depozīcija | poliski | ||
| 11. maijs, otrdiena | Vssv. Jaunava Marija, Lurdas Dievmāte, piemiņas diena | |||
| 09.30 | Sv. Mise pie Lurdas Dievmātes altāra, Uzstādīšana, Svētais Dievs | latviski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 12.00 | Sv. Mise, svētība slimniekiem | poliski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, Depozīcija | latviski | ||
| 13. maijs, ceturtdiena | MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS DEBESKĀPŠANA, lieli svētki | |||
| Ziedojumi Jeruzalemes svētvietu uzturēšanai | ||||
| 09.30 | Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs | latviski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 12.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, Depozīcija | latviski | ||
| 14. maijs, piektdiena | Sv. apustulis Matijs, svētki | |||
| Novennas Dieva Svētā Gara godam sākums | ||||
| 07.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Novenna, sv. Mise | poliski | ||
| 16. maijs, svētdiena | Lieldienu VII svētdiena | |||
| 08.30 | Sv. Mise | latviski | ||
| 09.30 | Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs | poliski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 12.00 | Sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 15.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | krieviski | ||
| 16.00 | Sv. Mise | krieviski | ||
| 17.30 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, Depozīcija | poliski | ||
| 22. maijs, sestdiena | ||||
| 07.00 | Sv. Mise | latviski | ||
| SVĒTĀ GARA NOSŪTĪŠANA, lieli svētki | ||||
| 17.00 | Vigīlijas sākums | |||
| 18.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 18.45 | Adorācija | |||
| 20.00 | Depozīcija | |||
| 23. maijs, svētdiena | ||||
| 08.30 | Sv. Mise | latviski | ||
| 09.30 | Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs | poliski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 12.00 | Nāc Svētais Gars…,sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 15.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | krieviski | ||
| 16.00 | Sv. Mise | krieviski | ||
| 17.30 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, Depozīcija | poliski | ||
| 24. maijs, pirmdiena | V.J. Marija, Baznīcas Māte, svētki | |||
| 07.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 27. maijs, ceturtdiena | Mūsu Kunga Jēzus Kristus – Augstais un Mūžīgais Priesteris, svētki |
|||
| 07.00 | Sv. Mise | latviski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 18.00 | Sv. Mise | latviski | ||
| 29. maijs, sestdiena | Mēneša pēdējā sestdiena | |||
| 07.00 | Sv. Mise | latviski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Kopīgā sv. Mise par mirušiem | poliski | ||
| 30. maijs, svētdiena | VISSVSVĒTĀ TRĪSVIENĪBA, lieli svētki | |||
| 08.30 | Sv. Mise | latviski | ||
| 09.30 | Sv. Mise, Uzstādīšana, Svētais Dievs | poliski | ||
| 11.00 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 12.00 | Sv. Mise par tautu, litānija Dievmātes godam | latviski | ||
| 15.00 | Kapusvētki Komunālajos kapos | |||
| 16.00 | Sv. Mise | krieviski | ||
| 17.00 | Žēlsirdības kronītis, rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, Depozīcija | poliski | ||
| 31. maijs, pirmdiena | V.J. Marijas apmeklēšanas svētki, | |||
| Maija dievkalpojumu noslēgums | ||||
| 07.00 | Sv. Mise | poliski | ||
| 17.30 | Rožukronis, litānija Dievmātes godam | poliski | ||
| 18.00 | Sv. Mise, TE DEUM LAUDAMUS | poliski | ||
Sv. Mise nodomā par mirušo bīskapu Jāni Purvinski tiks celebrēta Daugavpils Dievmātes katoļu baznīcā 2021.gada 06.maijā plkst.18.00 (poļu valodā).
Par bīskapu JĀNI PURVINSKI
6. aprīlī 86 gadu vecumā mūžībā devies Latvijā dzimušais atjaunotās Kijevas-Žitomiras diecēzes pirmais bīskaps (1991-2011), dedzīgs garīdznieks un gādīgs diecēzes tēvs Jānis Purvinskis, teikts Kijevas-Žitomiras diecēzes mājaslapā.
Jānis Purvinskis dzimis 1934. gada 19. novembrī, Ilūkstē. Bīskaps Purvinskis ir absolvējis Rīgas Garīgo semināru. Pastorālo darbību viņš sāka kā vikārs Daugavpilī. Vēlāk strādāja par prāvestu Daugavpilī, Krāslavā, Indrā. Pēc Žitomiras katoļu kopienas lūguma un vienojoties ar kardinālu Julijanu Vaivodu, 1977. gada 2. augustā viņš tika iecelts par vikāru Žitomiras Sv. Sofijas katedrālē. 1981. gadā J.Purvinskis tika iecelts par Ukrainas un Moldovas episkopālo vikāru. 1983. gadā viņš saņēma pāvesta kapelāna goda titulu. 1991. gada 16. janvārī pāvests Jānis Pāvils II Jāni iecēla par atjaunotās Žitomiras diecēzes bīskapu. Bīskapa ordinācija notika 1991. gada 4. martā Žitomirā Sv. Sofijas katedrālē. 2011. gada 15. jūnijā pāvests Benedikts XVI pieņēma Ukrainas Romas katoļu Baznīcas Kijevas-Žitomiras diecēzes ordināra bīskapa Jāņa Purvinska atkāpšanos, aizejot pensijā. 4. martā bīskaps atzīmēja 30. bīskapa ordinācijas gadadienu. 1. aprīlī, Lielajā ceturtdienā, bīskaps tika hospitalizēts ar aizdomām par inficēšanos ar Covid-19.
Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam!