Bīskaps un Baznīcas mācītāj
28. augusts (piemiņas diena)
Viens no dižākajiem kristietiskās filozofijas pārstāvjiem ir Aurēlijs Augustīns (354-430).
Viņš dzimis nelielā Ziemeļāfrikas pilsētā Tagestē neievērojama ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību viņš gūst savā dzimtajā pilsētā, vēlāk, izmantojot tēva draugu finansiālo palīdzību, apgūst retorikas māku Kartāgā. Augustīna izglītība pilnībā veidojas uz latīņu kultūras pamata. Lielu ietekmi uz viņu atstāj Romas politiskā darbinieka un filozofa Cicerona uzskati. Šajā laikā viņš zaudē ticību un sāk izlaidīgu dzīvi. Augustīna izziņas ceļš iet cauri dažādiem filozofijas virzieniem — maniheismam, skepticismam, materiālismam, platonismam, neoplatonismam. Visu dzīvi viņš ar dedzību cenšas rast atbildi uz jautājumu par labo un ļauno. Kādu laiku strādājis par pasniedzēju Tagastā, Kartāgā, 383. gadā Augustīns dodas pasniegt retoriku Romā. Kādu laiku viņš māca retoriku Milānā. Šis ir intensīvu patiesības meklējumu laiks, kurā viņš cīnās ar miesas kaislībām.
Beidzot Milānā Augustīns satiek bīskapu Ambroziju, kura sprediķi viņu dziļi uzrunā. Dieva žēlastība un mātes Monikas gadiem ilgās lūgšanas un asaras par savu dēlu gūst uzvaru. 387. gada Lieldienu priekšvakarā Augustīns saņem kristības sakramentu un uztic savu dzīvi Dievam. Atgriezies Āfrikā, viņš savā dzimtajā pilsētā Tagestē dibina reliģisku brālību un drīz vien kļūst par Hiponijas bīskapu. Šajā pilsētā viņš pavada savu atlikušo dzīves daļu. Augustīna dzīvi un garīgos meklējumus ļoti ietekmējusi viņa māte – pārliecināta kristiete, vienkārša un visai pieticīgi izglītota sieviete, taču apveltīta ar pārsteidzošu garīgo spēku un rakstura stingrību. Mātes nelokāmā ticība kļūst par ceļvedi un paraugu arī Aurēlija Augustīna brīžiem pretrunīgajos, taču nerimtajos patiesības meklējumos. Viņš sarakstījis daudz darbu, taču par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: „Grēksūdze”, „Par Trīsvienību” un „Par Dieva valstību”. Augustīns savā domāšanā saglabājis no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. No Augustīna viedokļa, gudrība var būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Viņš bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir mainījusies arī cilvēka griba. Lai pareizi izprastu cilvēku un pasauli, mums tā jāaplūko no kristīgās ticības redzes viedokļa. Cilvēka prātam ir jābūt „apgaismotam”.
24 августа католики вспоминают святого апостола Варфоломея. По сравнению с другими святыми в христианской традиции о Варфоломее мало сведений в Библии. Большая часть его жизнеописания известна по апокрифам (произведениям с библейским сюжетом, содержащим отступление от официального церковного учения) и житиям святых.